Ka whaiwhakaaro ngā hōia o te reo

Te Kuru o te Marama Dewes

Ko te rā huritau e whā tekau mā rima tēnei o te taunga atu o te petihana mō te reo Māori ki mua i te aroaro o Te Whare Paremata. Nō te rangi nei, ka whakakotahi atu ētahi o rātau ki te whakanui i te kaupapa, otirā ki te titiro hoki ki ngā whakatutukinga i roto i ērā tau.

He mema o Te Rōpū Reo Māori a Whaimutu Dewes. Hei tāna, “Ko ngā mahi katoa i taua wā he whawhai, te uru ki roto i ngā kura ka pakanga mātau. Te urunga ki runga i reo irirangi he pakanga anō, nā kia taea e kōrua te hopu i ēnei kōrero he pakanga anō.”

Nā Hana Te Hemara te petihana mō te reo Māori i kawe ki Te Whare Paremata, he mea tautoko nā Te Rōpū Reo Māori rātau ko Ngā Tamatoa.

Ko tā Tākuta Cathy Dewes mema o Te Rōpū Reo Māori, “Mātau katoa i kaha te whakapono me whai mana te Māori ki tēnei whenua na reira me ora te reo kia tū Māori mai tātau ki tēnei whenua.”

33,000 te hunga i tautoko i ngā tono kia whakatūria he kaupapa whakaako, whakapāoho i te reo Māori. Ko ia te putanga mai o ngā kaupapa huhua i hihiko ai te reo Māori, i hauora anō ai te reo i ēnei tau 45.

E ai ki a Tākuta Dewes, “Tētahi mea tino mīharo ki ahau mō taua rōpū, ko mātau ko o mātau hoa Pākehā e mahi tahi ana.”

Ko Tākuta Mary Boyce tētahi o ngā mema  Pākehā o Te Rōpū Reo Māori, “He mea e tino kaingākaunuitia ana e au ko Te Reo Māori.”

Ahakoa te eke pānuku o taua mahi rā, e haere tonu ana ngā kōrero whakapae ka mate te reo, ā, hei tā Vincent Olsen-Reeder me whakaoti atu.

"Kei te tino whakahē au i ngā kōrero kei te haumate haere te reo, ki ahau nei kua ora tō tātau reo engari ko tā tātau ināianei he kia tae ki ora kē atu."

Kei te akiaki ngā mema o Te Rōpū Reo Māori kia tū ake te rangatahi o nāinei ki te whawhai tonu i ngā pakanga mō Te Reo Māori me ōna tikanga.