Kaupapa: Ngā Manu Kōrero

Hei tā Flavell, me noho ko te reo Māori te mātāmua ki ngā whakataetae Manu Kōrero ā-motu

Heta Gardiner
  • Te Whanganui-ā-Tara

Ko te mānuka tērā te whakatakotoria e te Minita Whanaketanga Māori, e Te Ururoa Flavell, ki ngā ākonga o ngā kura tuarua, kia noho ko te reo Māori te mātāmua ki ngā whakataetae manu kōrero ā-motu, kei Te Whanganui a Tara e tū ana i tēnei wiki.

Hei tā Te Ururoa Flavell, “Ko tāku ki ngā rangatahi.  Mēnā i tika ana tō tātau aroha ki te reo, mō tētahi whakataetae reo. He tika me reo Māori te hui.”

Koinā te wero aa Te Ururoa Flavell, i tana kauhau ki te tini, i te whakanuitanga, o te huringa tau 50 o te whakataetae Manu Kōrero.

E whā ngā wāhanga mō ngā whakataetae nei, aa e rua o te whā, he wāhanga reo Māori. I ēnei rā, ko ngā wāhanga Māori e noho mātāmua ana.

Ko tā te minita, he akiaki kia rāngona ai te reo, ki ngā koko katoa o te kaupapa.

Ki tā Te Ripowai Higgins, “He tika tāna. kia whai whakaaro tātau ki te kōrero i te reo, i ngā wā katoa, i ngā wāhi katoa. kia kaua tātau e waiho mā te ātāmira tātau e whakakōrero i tō tātau nei reo.”

E ai ki a Flavell, “Arā noa atu ngā wāhi o te motu, e tāea ana, e hiahia ana te tangata ki te kōrero Māori.  I ētahi wā ki runga i te marae, ēngari, i te nuinga o te wā, ko te reo Pākehā kei te kōrerotia ki runga i te nuinga o ngā marae.”

Hei tā Higgins, “Kia kaua e waiho mā ngā kura anake, mā ngā marae anake rānei.”

He whakataetae e hanga whairawa ana, ki te taha hītori, ki te taha whai hua hoki.  Ā, ko te manako he āhuatanga tēnei ka kōkirihia tonutia, ā haere ake nei.

E ai ki a Higgins, “He whakataetae pai tēnei ki te mātau, ki te whakangungu, i tērā momo rangatahi, rangatira hoki.”

Ko te ringa whānui o tēnei whakataetae, ka toro mai i te hiku o te ika, tae noa ki te Waipounamu.