Ngā kaupapa: Education, Te Reo Māori

E ai ki tētehi tumuaki he uaua ake ngā toimahatanga ki ngā kaiako kaupapa Māori

Mānia Clarke
  • Tāmaki Makaurau

Hei tēnei marama aro atu ai ngā kaiako kura tuatahi ki ngā mahi porotū hurinoa i te motu, heoi, hei tā tētehi tumuaki wharekura ki te tonga o Tāmaki Makaurau he whakarautanga kia whā te toimahatanga ki ngā kaiako i roto i ngā kura kaupapa Māori i ō rātou hoa mahi kura auraki.

Hei tā te tumuaki, pouako o Te Wharekura o Manurewa, he toimaha rawa te tū a te kaiako reo Māori ki te whakaako pāngarau.

“Ahatia te nui o ngā āwangawanga i roto i ngā kura auraki nē, kura Pākehā, kura tuarua engari mōku ake,” te kōrero a Maahia Nathan, “katahi ka whakarautia ki te toru ki te whā rānei te āhua o te rahi o ngā āwangawanga i roto i ngā kura me ngā wharekura.”

Me te tokoiti o ngā kaiako e puta mai ana hei kaiako i te reo Māori tētehi o ngā take nui.

I ngā tau e toru, kua iti ake ngā tono kia whakangungu hei pouako mō ngā kura kaupapa Māori, nā te nui o ngā mahi me te iti o te utu ā-tau, nō reira e huri ana rātou ki umanga kē atu.

“Katahi ahau ka tīmata hei pirihimana kei te takiwā o te tono tekau mano tāra te utu ā-tau,” i mea mai a Hemi Dale, “heoi anō mō te kaiako, ka tīmata ia i te taumata o te rima tekau mano tāra.”

Me te iti o ngā rauemi kua tuhia ki te reo tētehi take nui, whērā i ngā kaupapa o Te Mana Tohu Mātauranga o Aotearoa taumata tahi, rua me te toru.

“Ahakoa kei roto katoa ngā kōrero o te pukapuka i te reo pākehā, kei te kōrero Māori tonu te kaiako i roto i te reo Māori kia Māori ai te kaupapa, kia reo ai te āhua o te kaupapa,” i kōrero atu a Nathan.

Kei te whitiwhiti kōrero Te Wehengarua ki te Manatū Mātauranga kia piki ake te utu ā-tau mā te tekau mā rima ōrau mō te tau kotahi, kātahi ka whai ake mā te toru ira waru ōrāu mō ngā tau whai ake.